Sadarbība

Kas ir nozares koplīgums / ģenerālvienošanās?

Sociālo partneru vienošanās augstāku sociālo standartu sasniegšanai.

Nozaru koplīgums ir darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību koplīgums – vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē, kas neaizliedz ar uzņēmuma koplīgumu noteikt vēl labvēlīgākus noteikumus uzņēmuma darbiniekiem. Valsts nosaka visā valstī vienādus sociālos standartus, neatkarīgi no nozares specifiskajām vajadzībām un interesēm, no to atšķirības atalgojuma apmērā, produktivitātes, darbaspēka pieejamības, darbaspēka kvalifikācijas līmeņa nozarē, kā arī citiem aspektiem.

Nozaru koplīgums ir nozaru iespēja sociālajiem partneriem – darba devējiem un darba ņēmējiem, vienojoties noteikt nozaru vajadzībām atbilstošus noteikumus un tos elastīgi manīt, atkarībā no tirgus diktētajiem noteikumiem un svārstībām, negaidot uz valsts reakciju un normatīvo aktu izmaiņām. Tas dod iespēju nozarēm sekmīgāk pārvarēt ekonomiskās svārstības un krīzes valsts noteiktā normatīvā regulējuma ietvaros.

Eurofound pētījumi norāda uz vecās demokrātijas valstu augstākiem sociālajiem standartiem un augstāku uzņēmumu konkurētspēju, kas lielā mērā balstās uz koplīgumu pārklājumu un to tvērumu valstīs. Saskaņā ar šiem pētījumiem, Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES valstu vidū.

Latvijas normatīvie akti un Latvijai saistošie starptautiskie tiesību akti ļauj mums veidot trīs līmeņu koplīgumu sistēmu. Proti, Latvijā ir pieļaujams gan koplīgums uzņēmumā, ko noslēdz slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, gan nozares koplīgums, ko noslēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, gan teritoriālais koplīgums, ko slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību (skat. Sīkāk sadaļā Puses).

Koplīgumu regulējums

Tiesības uz koplīgumu sarunām ir starptautiski atzītas pamattiesības, kas ietvertas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pieņemtajās konvencijās: Nr.87 Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās; SDO konvencija Nr. 97 Par migrāciju nodarbinātības nolūkos, pieņemta 01.07.1949.  Nr. 98 Par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu; Nr.154 Par kolektīvo pārrunu atbalstīšanu; Nr.135 Par strādnieku pārstāvjiem; un SDO rekomendācijās: Nr.91 Darba koplīgumu rekomendācija; Nr.163 Par kolektīvo pārrunu veicināšanu, kā arī netieši ar ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām183 8. pantā.

Tiesības uz koplīgumu sarunām ir ietvertas arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pantā, Eiropas Sociālās hartas 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantā.

Latvijas Republikā  tiesības uz koplīgumu noteiktas jau 1922. gada 15. februārī, to nostiprinot Latvijas Republikas Satversmes 108. pantā, “Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.”

Darba tiesību principi (vienlīdzība, apvienošanās brīvība).

Savukārt koplīgumu noslēgšanas procesu un dalībnieku tiesiskās attiecības, atbildību noteic Darba likums.

Mērķis:

Sociālā stabilitāte un ekonomiski aktīvo interešu līdzsvarošana.

Forma:

Koplīgumi obligāti slēdzami rakstveidā.

Ko regulē koplīgumi?

Darba likuma 17.pants nosaka, ka darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.

1. Uzņēmuma līmeņa koplīgums regulē

Puses var brīvi vienoties par jebkuriem darba attiecību jautājumiem, piemēram, par darba samaksas organizāciju; mācību atvaļinājumiem; darba kārtības, darbinieku sociālo garantiju un aizsardzī­bas jautājumiem. Šajā līmenī var vienoties indeksēt darbinieku darba algu, ņe­mot vērā valstī konstatēto inflācijas līmeni, var noteikt piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu, var vienoties arī par citādiem piemaksu veidiem, kādi nav norādīti darba līgumā vai Darba likumā. Šādā koplīgumā var noteikt darba samaksas apmēru un izmaksas laiku, veidu, virsstundu apmaksas apmēru un citus darba samak­sas organizācijas jautājumus, tāpat arī darba un atpūtas laika noteikumus.

Koplīgumā puses var vienoties par citu nemateriālu labumu piešķiršanu darbiniekiem, piemēram, veselības apdrošināšanas polisi, sporta nodarbību vai mācību apmaksu, dienesta transportu, sabiedriskā transporta izdevumu segšanu, mobilā telefona sarunu apmaksu, iespēju iegādāties uz­ņēmuma preces ar atlaidēm, bezprocentu aizdevumu izsniegšanu, darba apģērbu, pusdienu apmaksu u.tml.

Koplīgumā var vienoties par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību nodibināšanu un iz­beigšanu, piemēram paredzēt darbiniekam īsāku darba līguma uzteikuma termiņu. Tāpat var ietvert tiesības darbinieka un /vai darba devēja tiesības atsaukt uzteikumu. Iespējams paredzēt arī garāku darba devēja uzteikuma termiņu.

Šī līmeņa darba koplīgumā puses var vienoties arī par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, noteikt darbinieku uzvedības noteikumus un uzņēmuma darba kārtības noteikumus.

Tāpat šajos koplīgumos var vienoties arī par summētā darba laika noteikšanu līdz 12 mēnešu garumam.

2. koplīgums nozarē vai teritorijā / ģenerālvienošanās regulē

Šī līmeņa koplīgumos regulējamas teritorijām vai nozarēm aktuālās, kopējās lietas, kas sniedz plašāku ieguvumu kā tikai viena uzņēmuma ietvaram, uzlabojot nozares vai teritorijas darba devēju konkurētspēju, veicinot ekonomisko stabilitāti, mazinot ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci. Tāpat šādi var risināt darbaspēka piesaistes jautājumu, darbinieku sociālās drošības, produktivitātes un lojalitātes vairošanu u.tml.

Kā piemēram darba samaksu, minimālo darba algu, summētā darba laika noteikšanu, piemaksu par amatam atbilstošu izglītību, darbiniekiem izmaksājamo pabalstu veidus un apmērus,  cik tālu normatīvais regulējums Latvijā to pieļauj.

Jebkurā gadījumā darba koplīguma nosacījumi nedrīkst būt sliktāki par darba līguma vai Darba likuma nosacījumiem. Ja darba koplīgumā noteikti sliktāki noteikumi darbiniekam kā tas noteikts darba līgumā, likumā vai citā normatīvajā aktā, tie nav spēkā. Tāpat jāievēro darba tiesību princips, kas paredz labvēlīgāko noteikumu piemērošanu, kas attiecībā uz darbinieku noteikti darba līgumā, citā koplīgumā vai nozares koplīgumā.

Salīdzinājumam vecajās demokrātijās ar senu koplīgumu kultūru nozaru koplīgumi regulē darba samaksu, darba laiku (fleksiblu pieeju), virsstundu apmaksu, darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, garantijas darba nespējas gadījumiem, nodarbināto prasmju pilnveides sistēmu, pensijas, vecāku pabalstu un citus sociālos labumus, kas ir atšķirīgi dažādu nozaru koplīgumos.

Ieguvumi

Latvijā koplīgumu kultūra ir tikai sākuma stadijā, tādēļ būtiski ir raudzīties uz pozitīvu pieredzi – uz valstīm ar attīstītu un stabilu ekonomiku, kurās trīspusējais sociālais dialogs starp valdību, darba ņēmēju pārstāvjiem un darba devējiem ir pierādījis sevi kā efektīvs veids, kā ar nozaru koplīgumu palīdzību uzturēt konkurētspēju, kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu uzņēmējiem, uzlabot darba apstākļus, samazināt migrāciju un brain drain (kvalificēta darba spēka aizplūšanu) un atslogu valsts budžetam. Turklāt redzam, ka Covid 19 krīzes problēmjautājumi tiek risināti koplīgumu ietvaros. Arī Latvijā tika panākta vienošanās un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 18.pantā tika ietverta norma, kas atvieglo darba dēvēju situāciju saistībā ar nodarbinātību gadījumos, kad ir noslēgts darba koplīgums.

Kas var noslēgt koplīgumu?

Darba likums paredz iespēju noslēgt koplīgumu uzņēmumā, vienojoties darba devējam un darbinieku arodbiedrībai vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā.

Savukārt koplīgumu nozarē vai teritorijā / ģenerālvienošanos slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja nozares koplīguma pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt nozares koplīgumu paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.

Darba likums paredz arī iespēju darba devējam, darba devēju grupai, darba devēju organizācijai vai darba devēju organizāciju apvienībai, ja tai ir atbilstošs pilnvarojums vai tiesības pievienoties jau esošam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā paredzētas organizācijas vai organizāciju apvienības statūtos, pievienoties jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā.

Koplīgumu un ģenerālvienošanās saistošais spēks

Uzņēmuma līmeņa koplīgumi saistoši tā līgumslēdzējām pusēm- darba devējam un tā nodarbinātajiem darbiniekiem.

Nozaru koplīgumu / ģenerālvienošanās saistošajam spēkam Darba likuma 18. pants nosaka divas iespējas:

• nozares koplīgums var būt saistošas tikai to parakstītājiem.

2) nozares koplīgums var būt saistošas visiem attiecīgās nozares un reģiona koplīgums – reģiona darba devējiem (t.s. vispārsaistoši nozaru/reģionu koplīgumi). Šādu nozaru/reģionu koplīgumus var noslēgt nozares darba devēji, darba devēju organizācija ar nozares arodbiedrību. Lai šāds koplīgums kļūtu saistoša visiem nozares darba devējiem, abām slēdzējpusēm ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem:

• Darba devēju pusei, proti, darba devējiem, darba devēju grupai, darba devēju organizācijai vai darba devēju organizāciju apvienībai, kas slēdz koplīgumu, ir jāizpilda viens no diviem kritērijiem: 1) tiem jānodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai 2) to preču apgrozījumam vai pakalpojumu apjomam ir jābūt vairāk nekā 50 procentiem no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.
• Arodbiedrības pusei, kas slēdz nozares koplīgumu, ir jābūt arodbiedrību apvienībai, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrībai, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir lielākā arodbiedrību apvienība valstī.

Uz kādiem darbiniekiem attiecas?

Darba likums nenosaka ierobežojumus vai noteiktas prasības koplīgumu saistošajam spēkam attiecībā uz darbinieku, tādejādi tas ir koplīguma pušu kompetencē- noteikt uz kādu darbinieku kategoriju attiecas koplīgums.

Nozares koplīgums paredz divus obligātus kritērijus, lai koplīgums attiektos uz darbiniekiem. 1. kritērijs -darbiniekus nodarbina darba devējs, kas “veic saimniecisko darbību attiecīgajā nozarē” Latvijas teritorijā. 2. kritērijs – darbiniekus nodarbina ar nozari (attiecīga NACE) saistītu darbu izpildei.

Kā tiek kontrolēta nozaru koplīgumu izpilde?

Valsts ir noteikusi sociālajiem partneriem likumīgu rāmi, kā noteikt vispārsaistošu minimālo algu nozarē, līdz ar ko tās neizmaksāšanas gadījumā sods ir kā par Valsts noteiktās minimālās algas neizmaksāšanu atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pantam: par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu — uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt trīsdesmit līdz piecsimt septiņdesmit eiro, juridiskajai personai — no astoņsimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt eiro. Nozaru koplīguma ievērošanas kontrole un uzraudzība ir valsts iestāžu kompetence. Valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā ir Valsts darba inspekcijas kompetence, savukārt novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetence. Uzskaitītās valsts iestādes neizslēdz, ka atsevišķu nozaru koplīgumu jautājumu ievērošanas kontrole un uzraudzība var būt arī citu valsts iestāžu kompetence. Papildus šim tuvākajā laikā plānoti grozījumi Darba likumā, kas noteiks ar nozaru koplīgumu noteiktajai minimālajai algai tādu pat statusu kā MK valstī noteiktajai minimālajai algai. Papildus minētajam plānots izdarīt grozījumus Dara likumā, nosakot, ka ar nozaru koplīgumu noteiktā minimālā alga pielīdzināma Ministru kabineta noteiktajai minimālajai algai valstī.